Kapitel 9: Der magische Platz im Herzen des Hauses

Grimmo stāvēja lepni uz galda, apskauts ar siltu gaismu, ko izstaroja Helovīna sveces un lukturīši. Katrs gravējums uz viņa virsmas mirdzēja maigi, un visa ģimene priecājās par šo mazo, bet īpašo ķirbīti. Viņš vairs nebija tikai dekorācija, viņš bija kļuvusi par daļu no ģimenes svētkiem.

"Kāds brīnums," čukstēja vecmāmiņa, uzmanīgi aplūkojot Grimmo smalko izgatavošanu. "Viņš ir tik skaisti veidots!" Bērni turpināja skraidīt apkārt, viņi visi cīnījās par vietu pie galda, lai būtu tuvāk Grimmo. Bet Grimmo bija vienkārši laimīgs. Šī bija viņa vieta. Viņš juta, ka viņš ir daļa no maģijas, kas aizpildīja māju ar prieku un smiekliem.

„Es nekad neesmu juties tik īpašs,“ viņš nodomāja. „Tagad esmu ne tikai ķirbis. Es esmu piedzīvojums, ko viņi atcerēsies gadiem ilgi.“ Grimmo nevarēja vien sagaidīt Helovīna nakti, kad viss mājas šarms sasniegs savu kulmināciju.

Grimmo zināja, ka katru gadu šie svētki tiks atcerēti ne tikai kā parasts Helovīns, bet kā ģimenes maģiskie svētki, kuros viņš būs centrālais elements. „Es esmu maģijas daļa,” viņš lepni nodomāja un atslābinājās siltajā gaismā, kas piepildīja māju.